Valoda & alfabēts
Gruzīnu valoda, tāpat kā svanu, mengrelu, lazu, ebrēju-gruzīnu valodas pieder pie kartvelu valodu grupas. Šo valodu grupa nereti tiek uzskatīta par dienvidkaukāza valodu saimi, un, ļoti iespējams, nav radniecīga ar kādu no citām valodu grupām. Abhāzu valodai arī ir oficiālās valodas statuss. Abhāzu valodu uzskata par ziemeļkaukāza valodu un šī valoda, iespējams, ir attāli saistīta ar indoeiropiešu valodu saimi. Savukārt, osetiešu valoda tiek plaši lietota valsts ziemeļos un pieder pie irāņu valodu grupas, kura ir indoeiropiešu valodu saimes atzars. Piemēram, tāpat kā norvēģu, dāņu, islandiešu un fēru valodās lietotais burts „æ” ir atrodams arī osetiešu alfabētā.
No 4,6 miljoniem iedzīvotāju gruzīnu valodā runā aptuveni 3,9 miljoni iedzīvotāji.
Gruzīnu alfabētā ir 33 burti, no kuriem 5 ir patskaņi un 28 līdzskaņi. Pastāv uzskats, ka gruzīnu valoda veidojusies jau 3.gs. p.m.ē, kamēr citi zinātnieki apgavlo, ka gruzīnu rakstu valoda izveidojusies tikai pēc kristietības ieviešanas 337. gadā. Vecākais manuskripts gruzīnu valodā, kas līdz šim atrasts ir datēts ar 430. gadu. Minētais manuskripts atrodas baznīcā Bētlemē, Izraēlā. Gruzīnu alfabētam ir zināmas līdzības ar grieķu alfabētu, un tā burtiem raksturīgas elegantas formas.