Šis stāsts izskaidro to, kāpēc gruzīni ar labu pamatojumu tic tam, ka viņi dzīvo skaistākajā pasaules zemē.

 

Gruzijai ir nopietns iemesls uzskatīt, ka Eiropas civilizācijas šūpulis ir meklējams tieši šajā Eiropas daļā. Arheoloģiskos izrakumos, kas veikti 1991. gadā Dmanisi ciemā Kartli reģionā, tika atrastas 1,8 miljonu gadu vecas cilvēku mirstīgās atliekas, kas pierāda, ka, pirmie cilvēki Eiropā dzīvojuši tieši šeit.

Gruzijas vēstures avoti vēsta, ka gruzīni ir cēlušies no Kartlos, kurš esot bijis Jafeta mazdēls, kurš savukārt, kā vēsta Bībele, bijis trešais Noasa dēls. No vārda Kartlos gruzīnu valodā ir izveidojušies apzīmējumi gruzīni jeb kartvelebi (ქართველები), Gruzija – Sakartvelo (საქართველო) un gruzīnu valoda – kartuli (ქართული).

Kā vēsta grieķu mitoloģija Prometejs esot nozadzis uguni dieviem un iedevis to cilvēkiem. Kā sodu Zevs ieslodzījis Prometeju Kalnos, Kaukāzā. Ik dienas Zeva ērglis ir knābājis un ēdis Prometeja aknas, bet ik nakti tās ataugušas vietā. Kādu laiku vēlāk Prometeju esot atbrīvojis Herkules.

337. gadā Gruzija kļuva par otro valsti pasaulē, kura ieviesa kristietību kā valsts reliģiju.

Gruzijas zelta laikmets meklējams karalienes Tamāras valdīšanas laikā no 1184 – 1213. Kā Gruzijas Karalistes karaliene viņa bija valsts bruņoto spēku virspavēlniece un piekopjot karadarbību, paplašināja karalistes robežas no Melnās līdz Kaspijas jūrai.

Karalienes valdīšanas laikā aizsākās aktīva būvniecība. Šajā laikā tika uzbūvētas neskaitāmas baznīcas un klosteri. Viens no šādiem klosteriem bija alu klosteris –Vardzija - ar sešiem tūkstošiem telpu un 13 stāviem.  Kādu laiku Tamāra esot šeit dzīvojusi. Neskatoties uz to, ka 13.gs zemestrīces laikā tika sagrauta liela daļa šī kompleksa, kā arī vēlākā laika periodā persieši šo klosteri izlaupīja, līdz mūsdienām ir saglabājusies daļa šī klostera, ap 300 telpas šajā klosterī ir pieejamas interesentiem.

No 13. gs sākuma līdz 15. gs sākumam gruzīnu tauta bija vairākkārtēji pakļauta mongoļu invāzijai. Tad sekoja divi gadsimti, kad otomāņi no vienas puses un persieši no otras puses centās iekarot Gruzijas teritorijas un atņemt tautai neatkarību. Šajā periodā gruzīni piedzīvoja ekonomiski smagus laikus. 1783. gadā, lai spētu pretoties musulmaņu ienaidniekiem, Gruzija noslēdz sadarbības līgumu ar Krieviju. Neskatoties uz to, 1795. gadā Tbilisi iebruka persieši un nodedzināja pilsētu. Nedaudz vēlāk Gruzija tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā. Par spīti pāri darījumiem gruzīni saglabāja draudzīgu attieksmi pret iebraucējiem. Franču arheologs Baron de Baye 19. gs raksturojis gruzīnus kā tautu, kuri dzīvo pēc uzskata, ka viesi ir Dieva dāvana.

1918. gadā Gruzijai izdevās atjaunot neatkarību un izveidot Gruzijas demokrātisko Republiku.  Bet jau 1921. gadā Sarkanā armija iebruka Gruzijā, kā rezultātā padomju periods šajā valstī turpinājās līdz 1991. gadam.

Neskatoties uz tā saucamo Rožu revolūciju, un faktu, ka Mihails Saakašvili 2004. gadā pārņēma varu, jautājums par atsevišķām Gruzijas teritorijām joprojām ir neatrisināts. Runa ir par Abhāzijas reģionu, un ziemeļos esošo Chinvali pilsētu ar apkārtni, kurās pēdējo gadu laikā karastāvokļa rezultātā piespiedis lielu daudzumu iedzīvotāju doties bēgļu gaitās. Pēc Krievijas - Gruzijas kara 2008. gada augustā, gruzīnu ietekme šajos reģionos ir pat samazinājusies. Mūsdienās Gruzija ir uzsākusi kursu, lai iestātos ES un NATO.