Gruzijas balto robežu ziemeļos veido plašs kalnu masīvs – Lielais Kaukāzs, savukārt dienvidrietumos, Gruziju no Turcijas un Armēnijas atdala cits zemāks, ar mežiem klāts, kalnu masīvs – Mazais Kaukāzs. Pārējo Gruzijas teritoriju veido līdzenums, sākot no rietumiem - no Melnās jūras, kas, ap galvaspilsētas reģionu, izveidojas par plakankalni. Aptuveni 40% no valsts teritorijas pārklāj meži.

 

Pēc WWF (Pasaules dabas fonda) datiem Eiropā nav otras valsts ar tik daudzveidīgu floru un faunu kā Gruzijā. Tāpat nevienai citai Eiropas valstij nav izdevies saglabāt dabisko ainavu un piedāvāt tik daudzveidīgu dabas ainavu tik relatīvi nelielā teritorijā uz kādas atrodas Gruzija. Bioloģiskās daudzveidības ziņā Gruzija ir unikāla pasaules līmenī, kurā sastopams kā subtropu klimats tā skarbais sniegoto kalnu klimats.

 

Gruzijā ir pieci nacionālie parki. Bordžomi-Haragauli nacionālais parks Gruzijas dienvidrietumos ir viens no lielākajiem nacionālajiem parkiem Eiropā.

 

Gruzijā sastopamas starp 4 000 un 4 500 augu sugas, no kurām vairāk kā 300 ir radušās tieši Gruzijas teritorijā. 10 no 33 sastopamo peoniju un 5 no 11 sniegpulkstenīšu sugām atrodas Gruzijā. Kalnu pļavās raksturīgs izteikti plašs ziedu krāsu spektrs.

 

Gruzija ir ornitologu paradīze, jo ik gadus šeit putnu migrācijas laikos sastopamas neskaitāmas putnu sugas. Pastāv uzskats, ka fazāna izcelsmes vieta ir Kaukāza kalni. Sākotnēji putns nosaukts grieķu valodā - Fazis (Φάσις ). Tādā pašā vārdā – Fazis (grieķu valodā) nosaukta lielākā upe Gruzijas rietumos – Rioni. Šīs upes izteka sākas Svanetijas reģionā, kalnos, kura vijas caur ostas pilsētu Poti ietekot Melnajā jūrā. Poti pilsēta agrāk piederējusi grieķiem un arī saukta Fazis vārdā. Latīņu valodā fazāns ir Phasianus colchicus. Savukārt „colchicus” radies no agrākā Rietumgruzijas impērijas nosaukuma – Kolhīda.