logo
  • Galamērķis
  • Gruzija
  • Fakti
  • Daba un ģeogrāfija
  • Vēsture & Leģendas
  • Kultūra
  • Reliģija
  • Valoda un alfabēts
  • Ēdieni & dzērieni
  • Saites
  • Svanetija
  • Fakti
  • Daba & Ģeogrāfija
  • Vēsture & Leģendas
  • Kultūra
  • Reliģija
  • Valoda un alfabēts
  • Ēdieni & dzērieni
  • Saites
  • Viesnīca
  • Vēsture
  • Numuri
  • Cenas
  • Restorāns
  • Sanāksmju telpa
  • Bibliotēka
  • Aktivitātes
  • Kalnu pārgājieni
  • Kalnu pārgājieni viesnīcas apkaimē
  • Kalnu pārgājieni citviet Svanetijā
  • Ziedu pārgājiens
  • Minerālūdeņu maršruts
  • Karte
  • Citas fiziskās
  • Velosipēdu izbraukumi
  • Zirgu izjādes
  • Slēpošana
  • Alpīnisms
  • Garīgās aktivitātes
  • Dievnamu maršruts
  • Koncerts
  • Kursi
  • Ēdienu gatavošanas kursi
  • Svanu valodas kurss
  • Svanu tradicionālo filca cepuru darināšanas kursi
  • Ceļojumi
  • Ceļojums uz Ušguļiem
  • Muzēju brauciens uz Mestiju
  • Lidojums ar helikopteru
  • Izbraukumi ārpus Svanetijas novada
  • Citas
  • Vīna degustācija
  • Zelta atradnes
  • Lauku sētas apmeklējums
  • Kontakti
  • Atrašanās vieta
  • Kā mūs atrast?
  • Ja Jūs izmantojiet lidojumu uz Tbilisi
  • Ja Jūs izmantojiet lidojumu uz Batumi
  • Ja Jūs izmantojiet autotransportu
  • Kartes
  • Globālā karte
  • Gruzijas karte
  • Svanetijas karte
  • Mazeri / Tvebiši karte
  • Pārgājienu maršrūti
  • Kontaktinformācija
  • Rezervācija
  • Jaunumi
  • Galerija
  • Kultūra

    Tāpat kā citviet Gruzijā, Svanetija ir pazīstama ar unikālo polifonisko dziedāšanu vīriešu ansambļu izpildījumā. Īpaši reģionam raksturīgs ir polifoniskās dziedāšanas papildināšana ar svanu arfu, jeb tā saucamo - čangi. Svanetija ir vienigā vieta Gruzijā, kur šis instruments joprojām tiek izmantots. Čangi instrumenta nosaukums ir cēlies no persiešu valodas un minētais instruments ir ar zināmu līdzību arfai, kuru plaši pazīst austrumu un dienvidu zemēs. Cits Svanetijas reģiona nacionālais instruments – čuniri tiek izmantots kopā ar čangi polifoniskās dziedāšanas pavadījumā, kā arī pilnīgi citos nolūkos, proti, laika prognozes noteikšanai. Vāja un neskaidra instrumenta skaņa norāda uz drīzu lietavu iestāšanos.

    Torņu arhitektūra ir Svanetijas reģiona raksturīgākais kultūrvēsturiskais mantojums. Pat tad, ja ari atsevišķos citos Gruzijas reģionos ir sastopams šis arhitektūras stils, tad Svanetijas sastopamā torņu arhitektūra ir nesalīdzināmi iespaidīgāka. Ja Rietumeiropā šādi dzīvojamie torņi ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi (piemēram,Toskanā), tad Svanetijā līdz mūsdienām ir saglabājušies ap 200 šāda veida arhitektūras paraugu. To būvniecībā ir pielietotas akmens konstrukcijas. Dzīvojamie torņi būvēti laika posmā no 6. - 16. gadsimtam, tomēr to intensīvākā būvniecība noritējusi no 9. - 13.gadsimtam. Torņu arhitektūru raksturo apaļas formas mūra apjoms, kuru sienu biezums ir 5 metru robežās un ēkas augstums sasniedz nereti pat 25 metrus. Šāda veida apjomos ir izbūvēti pat līdz pieciem stāviem. Augšējā stāvā drošības apsvērumu dēļ tika izbūvēti nelieli logi, kuri no iekšpuses ir platāki, savukārt no ārpuses šaurāki. Šādu torni arhitektoniski, kā ari funkcionāli parasti papildināja otrs, salīdzinoši nelielāks divstāvu mūra apjoms. Celtnes apdzīvoja cilvēki, ka arī tajos tika izmitināti mājlopi. Šāda veida apbūve pildīja papildus zināmu drošības funkciju. Uz torņa jumta bija iespēja novērot notiekošo tuvajā apkārtnē. Redzot to, ka kāds nelūgts viesis tuvojas, ar dūmu vai skaņas palīdzību tika brīdināti kaimiņi. Tādejādi kaimiņiem bija iespēja savlaicīgi ieslēgties vai citādii parūpēties par savu drošību. Bez tam apjomi tika novietoti tā, lai izvairītos no sniega un zemes nogruvumiem.
     
    Viena no trijām UNESCO kultūras mantojumu sarakstā iekļautajām Gruzijas vietām atrodas Svanetijā, proti, kalnu ciematiņš Ušguļi.
     
    Dažkārt Svanetija tiek salīdzināta ar Šveices skaistākajiem kalnu reģioniem. Unikālais ir tas, ka Svanetijas kalnu ciematiņi ar tiem raksturīgo viduslaiku torņu apbūvi tik bieži ir saglabāti un izskatās tieši tā kā viduslaikos.

     

    REZERVĀCIJA